Siguldas Jāņa tirgus ēka iezīmēja jaunās tendences Latvijas arhitektūras praksē, tieksmi uz abstrakto minimālismu un tradicionālo arhitektūras formu renesansi, kas atspoguļojas ēkas lakoniskajā formā un tonī, kā arī arhetipiskajā griezumā un dekorā.
Modes tendences
Pagājušajā gadsimta modes klasika - «mazā melnā» kleita - mūsdienās guvusi arhitektonisku izpausmi celtnēs ar divslīpu jumta formu un melno apdari, kas ir tradicionālās arhitektūras iezīmes. Dedzinātais koks ir japāņu mājokļa ārējas apdares materiāls, jo dedzināšana padara koku noturīgāku pret mitrumu un aizsargā pret kukaiņiem. Tehnika, ko dēvē par Shou sugi ban vai Yakisugi, piešķir kokam tumši brūnu vai melnu toni. Eiropā fasādes tika apstrādātas ar melno darvu, lai pasargātu no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Senākie piemēri ir Karaļa ferma (Kirkjubøargarður) Fēru salās (ap 1100) un ķieģeļu mājas gar Amsterdamas kanāliem.
Arhitekts Deivids Adžejs (David Adjayé) uzskata: «Melnajā krāsā gaisma, ēnas, nianses, tekstūra un toņi iegūst augstāko izteiksmīgumu, jo melns nežilbina acis». «Mazā melnā» celtne ir izplatīta kā privāto brīvdienu māja, kas saplūst ar ainavu. Arhitekti piedāvā tās interpretācijas, piemēram, «Rodic--- Davidson Architects» ar dzīvojamo ēku klasteri North Vat Kentā, Lielbritānijā (2015) un NRJA ar 8 melnie Līčos, Latvijā (2005-2011). «Mazās melnās» celtnes kļūst populāras arī sabiedrisko ēku sektorā, kur «mazā» kļūst proporcionāli lielāka. Kā piemērus varētu minēt «C+S Architects» projektēto tiesas ēku Venēcijā (2012) un Jāņa tirgus ēku Siguldā.
Arhitektoniskais tēls
Jāņa tirgus ēka Siguldas centrā atrodas vietā, kur pagājušajā gadsimtā bija tirgus laukums. Melnā koka ēka ar divslīpu jumtu kontrastē ar Ausekļa ielas arhitektūru, kurai raksturīgas mūra ēkas ar gaišo apdari. Ēkas arhitektoniskais tēls un iekštelpu organizācija atvasinātas no latvju rijas un klēts, kas veidotas kā vientelpas ēkas. Vēlāk rijām sāka piebūvēt palīgtelpas, bet klētis sadalīt vairākās telpās, kā arī izbūvēt pagrabu vai apakšstāvu. Raksturīga rijas iezīme bija pavards centrā, kā arī lielas durvis abos celtnes galos ventilācijas nodrošināšanai. Klēts un rijas saules un laika apstākļu iedarbības rezultāta nomelnēja. Jāņa tirgus ēka izmanto arhetipisko vientelpas principu, kā arī lielas durvis ar dekoratīviem slēģiem.
Teritorija ap ēku
Siguldas centrā nav iedibinātās būvlaides, un apbūves lielāko daļu veido brīvstāvošie apjomi ar priekšdārziem. Ausekļa ielas posmā starp K. Valdemāra un Pils ielām atrodas ēku grupa, kas veido perimetrālo apbūvi. Līdz ar to tirgus ēku varēja novietot gan uz apbūves līnijas, gan zemesgabala dziļumā, veidojot priekšdārzu. Tika panākta vienošanās novietot ēku zemesgabala dziļumā, priekšlaukumā izvietojot vides dizaina objektu - tirdzniecības galdu ar svariem (mākslinieki Andis Gūtmanis, Juris Zandersons). Ēkai ir divas ieejas apmeklētājiem - no Ausekļa un no K. Valdemāra ielām, un pie tām izvietotas velonovietnes. K. Valdemāra ielas pusē atrodas autostāvvietas apmeklētājiem, bet ēkas ziemeļrietumu pusē - preču piegādes transportam. Bruģējuma atšķirīgā iesegumu forma un krāsa atdala kustībai paredzētās teritorijas (ietves un ceļi) no stāvēšanai vai sēdēšanai paredzētajām teritorijām (stāvvietas un laukumi).